Knifofiju ziemošana.
Knifofijas audzēju jau daudzus gadus. Skaista. Neteikšu, ka Latvijai ļoti piemērots augs, bet pārziemot spēj arī mūsu ziemās.
Mana pieredze:
- Svarīgākais, lai augsne ūdens caurlaidīga un stādījuma vietā rudenī un ziemā nekrājas ūdens.
- Knifofijas pirmos pāris gadus ieteicams rudeni un ziemu pasargāt no lieka mitruma. Pēc noziedēšanas (šoruden gan tās ilgi negribēja ziedēt) ziedus nogriež un virs stāda izveido jumtiņu, bet lapām javar brīvi vējoties. Uzliek režģotu koka taras kasti (20-30cm augstu) un virsū gabalu šīfera, skārda vai cita saplākšņa, kurus noslogo, lai vējš neaiznes pa gaisu, vai. Lielākam stādījumam gar malām nostiprinu vertikālus dēļus vai citādu barjeru un pāri pārlieku slīpu šīfera jumtiņu. Vējam jāvar pa apakšu tikt cauri. Ap stādu var aplikt egļu zarus, lai peles neiedomā sausumā migu taisīt.
- Pavasarī, kad nokūst sniegs, segumu pārbauda, pavēdina. Apgriež vecās lapas, uzbužina, lai nepelē. Kad zeme atkūst, segumu noņem.
- Var pārziemināt arī pagrabā. Iestāda podā vai kastē. Lapojumu saīsina - apmēram 10cm garas. Liela lapu masa mitrā pagrabā var sablīvēties un sākt pūt. Slapjumā var nopūt viss stāds.
- Sākot ar otro, trešo gadu spēj ziemot pati. Bet nekad jau nevar uzminēt, kāda ziema būs. Ja atkušni mijas ar kailsaliem, jācer, ka knifofiju pašizsēja dāvās atkal kādu jaunu prieku.
Cik skaista ir knifofija, kad viens aiz otra uzied 7; 9 un vairāk ziedu
