Dižzirdzene ārstnieciskā (Angelica archangelica)
Antimikrobu un pretaudzēju aktivitāte.
Antiseptiskas un fungicīdas īpašības.
Ņem kātus un stublājus, kamēr tie vēl mīksti, nenokoksnējušies un sagriež tāpat kā rabarberus. Ar cukuru vāra 1:1= ievārījums . Ziemā, ja esat apaukstējušies, ja gripa, angīna vai kuņģa kaites, lieto pa ēdamkarotei no rītiem pie tējas. Nevajadzēs nekādas antibiotikas! (Ilmāra Graudiņa – Grobiņas botāniskā dārza īpašnieka ieteikums.)
Var no jaunajiem dzinumiem pagatavot sukādes (sagrieztus piesūcina ar karstu cukura sīrupu)
Ārstniecībā izmanto visas auga daļas.
Ārīgi saknes, arī izvilkumu degvīnā vai spirtā izmanto ierīvēšanai, slimojot ar reimatismu,, podagru un pie muskuļu sāpēm.
To lieto pie klepus, bronhīta, angīnas. Arī kā sviedrējošu (saaukstēšanās gadījumā) un atkrēpošanas līdzekli.
Iekšīgi lieto tēju pret vēdergraizēm, caureju, cērmju izdzīšanai (antihelmintiķis), ir tonizējoša, žulti dzenoša darbība.
Lieto kā ēstgribas ierosinātāju, pie gastrīta, uzlabo gremošanu, novērš spazmas, urīndzenošs.. Nomierinošs līdzeklis pret nervozitāti, savelkošs, tonizējošs un stiprinošs līdzeklis pie nervu izsīkuma, epilepsijas, histērijas, bezmiega.
Dižzirdzene attīra asinis (arī pie čūsku kodumiem) un limfu.
Ir Rīgas melnā, Bitnera balzāma un dzēriena Benedektīna sastāvdaļa.
(Par Benedektīnu ir ziņas ka tā recepte tikusi izgatavota jau tālajos viduslaikos Benedektīņu ordeņa mūku klosteros. Un pateicoties tam, ka klosteros tas plaši ticis lietots, tur neviens mūks gandrīz neslimojis ar viduslaiku briesmīgo sērgu- mēri.
Leģenda: eņģelis Mihails devis padomu klostera mūkiem košļāt dižzirdzenes saknes, lai aizsargātos pret mēri.)